Sabiedrības integrācijas fonds kopā ar Latvijas Samariešu apvienību un apvienību "Apeirons" festivālā "Lampa" īsteno sociālo eksperimentu "Nevienlīdzības neredzamā seja"

Bija prieks būt daļai no Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā sociālā eksperimenta “Nevienlīdzības neredzamā seja” sarunu festivālā Lampa.

10 drosmīgi dalībnieki kāpa uz skatuves un no viena sākuma punkta, atbildot uz dažādiem jautājumiem, virzījās uz priekšu vai atpakaļ. Piemēram, sperat soli uz priekšu, ja uzskatāt, ka esat laimīgs. Vai arī – pakāpjaties soli atpakaļ, ja esat piedzīvojis situāciju, ka nevarat atļauties iegādāties medikamentus vai apmeklēt ārstu.

Tie, kas nonāca priekšā, dzīvē ir bijuši vai ir vairāk priviliģēti, savukārt, kas nonāca aizmugurē – biežāk izjutuši nevienlīdzību un diskrimināciju.

Dalībnieki pārstāvēja dažādas vecuma grupas. Piedalījās gan sievietes, gan vīrieši – kā no galvaspilsētas un pilsētām, tā arī no lauku teritorijām. Viņu vidū bija cilvēki gan ar redzamiem, gan neredzamiem fiziskiem ierobežojumiem.

Eksperimenta beigās sajūtās, novērojumos un secinājumos dalījās paši dalībnieki, skatītāji un pieaicinātie eksperti – Zaiga Pūce (Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja), Agita Lūse (sociālantropoloģe) un Agita Kraukle (Pārtikas bankas “Paēdušai Latvijai” vadītāja). Lūk, daži no tiem:

• Bija sāpīgi redzēt, ka cilvēki pakāpās atpakaļ, jo nav varējuši atļauties medicīnisku palīdzību. Tas spēcīgi norāda uz to, kur valstij būtu jāiegulda lielāki budžeta līdzekļi.
• Iespējams, daudzi pieņēma, ka tāpēc, ka Voldemārs ir ratiņkrēslā, viņš būs beigās. Vai arī, ka jaunā, stilīgā sieviete būs priekšā. Taču tā nenotika. Tas liek aizdomāties par stereotipiem, pieņēmumiem un pārsteidzīgiem secinājumiem, kas veido arī mūsu attieksmi pret līdzcilvēkiem.
• Bieži vien cilvēki nejūt, neapzinās, ka ir privileģēti. Taču, ja tu to nejūti, tas jau nozīmē, ka visticamāk esi privileģēts, jo diskrimināciju jūt. Būt privileģētam nav nekas slikts. Jautājums ir, kā palīdzēt tiem, kas ir aizmugurē – lai viņi tur nenonāktu vai tiktu uz priekšu.
• Pētījumi liecina, ka liela daļa no privileģētajiem uzskata, ka aizmugurē esošie paši ir vainīgi par savu situāciju. Tā nav. Tas ir dažādu faktoru un apstākļu kopums, kas mūs novedis, kur esam – abās frontēs.
• Te nav runa tikai par faktiem, piemēram, ir nauda, nav naudas. Tie ir dažādi attiecību jautājumi un sāpju sliekšņi. Kā es sevi jūtu attiecībās ar ģimeni vai sabiedrību kopumā. Ko par mani padomās, ja es tā vienkārši aizbraukšu ceļojumā, atstājot mājās tuviniekus. Tāpat arī, cik ļoti mani ietekmē citu izteikumi utml. Varbūt ir jāmēģina šo to laist gar ausīm.
• Nevienlīdzība ir saistīta ar cilvēka vērtību sistēmu. Kā mēs vērtējam savus līdzcilvēkus, savu mantu un maka biezumu. Ne visiem ceļojums būs svarīgs – kāds tā vietā izvēlēsies palīdzēt otram – un tas nenozīmē, ka viņš ir nevienlīdzīgs, tā ir viņa vērtību sistēma. Ja esam egocentriski, ir lielāka varbūtība, ka aizvainosim otru. Mums ir jādomā, kā būt iecietīgākiem un jaukākiem, lai cilvēki nebūtu “aizmugurē”.
• Kā mazināt nevienlīdzību? Ir jārunā! Jums ir visas tiesības pateikt, ka otra izteikumi vai citas darbības jums nav pieņemamas. Jums ir visas tiesības pateikt “Nē!”.

Pilns eksperimenta ieraksts pieejams šeit:

https://festivalslampa.lv/lv/programma/pasakumi/2321#archive