Jauniešu sociālās rehabilitācijas un atbalsta nodaļa

Jauniešu sociālās rehabilitācijas un atbalsta nodaļa

Informācija par pakalpojumu

Diennakts tālrunis: 
8898
Kontaktinformācija Rīgā
Jauniešu sociālās rehabilitācijas un atbalsta nodaļa

Latvijas Samariešu apvienības "Jauniešu sociālās rehabilitācijas un atbalsta nodaļa" izveidota, attīstoties sākotnēji 2016. gadā uzsāktam pilotprojektam "Palēciens" sadarbībā ar Rīgas Domes Labklājības departamentu un Rīgas Sociālo dienestu.

Jauniešu sociālās rehabilitācijas un atbalsta nodaļa strādā ar sociālā riska jauniešiem vecumā no 13-25 gadiem un ietver sociālās rehabilitācijas un atbalsta programmu, lai veicinātu deviantās uzvedības mazināšanos un sekmētu pozitīvu sociālo prasmju attīstību.

Mērķis un uzdevumi

Jauniešu sociālās rehabilitācijas un atbalsta nodaļas mērķis ir īstenot rehabilitācijas un atbalsta programmas, lai veicinātu sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu sociālo integrāciju un mazinātu sociālās atstumtības riskus. Sociālās rehabilitācijas un atbalsta programmas izstrādātas un pielāgotas sociālā riska jauniešiem, vecumā no 13-25 gadiem.

Programmas pamatā ir  jauniešu vajadzībām atbilstošas praktiskas aktivitātes, kuras veicinātu deviantās uzvedības mazināšanos un sekmētu pozitīvu sociālo prasmju attīstību. Programma ir būtisks resurss sociālajiem darbiniekiem darbā ar sociālā riska jauniešiem. Programma jauniešiem būs psihosociāls atbalsts un iespēja veidot jaunus, veselīgus sociālos kontaktus drošā un atbalstošā, profesionālā (sociālā darba) vidē.

Programmas uzdevumi:

  • Paplašināt jauniešu sociālo kontaktu loku.
  • Veicināt pozitīvu mijiedarbību starp dažādām jauniešu grupām.
  • Attīstīt jaunas sociālās prasmes un stiprināt esošās.
  • Nodrošināt lietderīga brīvā laika pavadīšanas iespējas.
  • Nodrošināt starpprofesionālu sadarbību.
Mērķa grupa
  • Sociālā dienesta redzeslokā esoši jaunieši vecumā no 13 līdz 18 gadiem, kuri dzīvo augsta un vidēji augsta riska ģimenēs un kuriem ir konstatētas multiplas sociālās problēmas, kas ir šķērslis veiksmīgai sociālai integrācijai.
  • Jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes vecumā no 18-25 gadiem, kuri ir Sociālā dienesta klienti un kuriem ir konstatētas multiplas sociālās problēmas, kas ir šķērslis veiksmīgai sociālai integrācijai.

Vienas programmas ilgums - 6 mēneši.

Programma sastāv no diviem posmiem:

I posms ir sešu mēnešu garš, kur tiek uzņemti piecpadsmit Rīgas sociālā dienesta klienti/ jaunieši, kas atbilst atlases pazīmēm. I posms ir orientēts uz motivācijas un attiecību veidošanu. Tiek noskaidrota jaunieša ikdiena, hobiji/intereses, mērķi dalībai, vajadzība, veselības stāvoklis, iepazīta jaunieša ģimene, noskaidrota sociālā situācija, utt.

Šajā posmā sāk atklāti runāts par līdzdalību, kā arī katrai rīcībai ir savas sekas. Būtiski saprast, ka jaunieti Programmas darbinieks nenosoda, bet dalās ar savām pārdomām par esošo situāciju.

II posms ir astoņu mēnešus garš, no piecpadsmit I posma jauniešiem tiek atlasīti desmit jaunieši, kas tālāk turpina Programmu. II posms ir orientēts uz jauniešu pašizaugsmi un prasmju stiprināšanu. 

Jaunieši tiek  atlasīti balstoties uz konkrētām lietām: sadarbība, iniciatīva, vajadzība, izmaiņas, motivācija. Tiek izvērtēti jaunieši individuāli- noskaidrots viņu viedoklis par izmaiņām, tiek noskaidrots viedoklis ģimenē, sociālā darbinieka viedoklis, Programmas darbinieku novērojumi un fakti.

Vēl viens svarīgs aspekts ir tas, ka katrā posmā notiek izvērtēšana- sākuma, vidus un nobeiguma. Tādā veidā jaunietis pats var sekot līdzi savām izmaiņām. Šajā izvērtēšanā piedalās arī ģimene, kura izsaka savus novērojumus par jaunieša ikdienu un uzvedību. Tādā veidā veicinot paralēli savu līdzdalību un analītiski kritisko viedokli par izmaiņām.

Mērķa grupas raksturīgākās problēmas

Mērķa grupa un mērķa grupas profils: jaunieši vecumā no 13 - 18 gadiem (pilngadība ir iestājusies Programmas laikā), kuriem sociālais dienests ir konstatējis multiplas sociālās problēmas, kas ir šķērslis veiksmīgai sociālai integrācijai.

  • Uzvedības problēmas (konstatēti likumpārkāpumi, skolas neapmeklēšana, mācīšanās grūtības, negatīvisms- nemotivēta un nepamatota pretošanās apkārtējo cilvēku ietekmei, norobežošanās no apkārtējiem, agresivitāte/vardarbība- fiziska vai emocionāla, zagšana, klaiņošana, melošana, apsaukāšanās, draudēšana, visatļautība, skolas periodiska apmeklēšana vai vispārēja neapmeklēšana, izteikti konflikti ar apkārtējiem- ar vienaudžiem,  gan skolā un ģimenē u.c.),
  • Zema motivācija uzlabot savu dzīves kvalitāti, vērojamas regulāras garastāvokļa maiņas, depresīvs un noraidošs noskaņojums;
  • Sociāli izolēti (nepietiekams apkārtējo sociālais atbalsts, hobiju un interešu trūkums, klienti no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm, citu tautību jaunieši, kam ir grūtības  sabiedrības stereotipu dēļ vai kultūras un ģimenes tradīciju ietvaros būt integrētiem, valodas barjera vai  ar šauru sociālo kontaktu loku, izteikti nepietiekams vecāku, radinieku atbalsts, nav draugu, prasmju trūkums socializēties);
  • Zemas sociālās prasmes un iemaņas (zemas komunikācijas un saskarsmes prasmes, t.sk., prasmes risināt problēmas un konfliktus, lūgt palīdzību, atzīt kļūdas un problēmas, strādāt individuāli un grupā, iegūt informāciju un aizpildīt dokumentāciju, atrast darbu, apzināt savus resursus un stiprās puses, plānot laiku un budžetu, uzņemties atbildību,  u.c.);
  • Izglītības problēmas (nepabeigta pamatskolas izglītība vai arī tālāk neapgūst kādu profesiju).
Galvenās aktivitātes

Programmas aktivitātēs tiek izmantotas dažādas izglītības pieejas (piedzīvojuma, āra, interešu, vienaudžu), viena no pieejām ir  neformālā izglītība. Tā ir  ārpus formālās izglītības organizēta jauniešus izglītojoša darbība, kas papildina formālajā izglītībā iegūtās zināšanas ar prasmēm, iemaņām un praktisku pieredzi, kas nepieciešama ikvienam sociāli aktīvam cilvēkam. Balstās uz interaktīvu mācīšanos – darot to, kas patīk un liekas interesants katram individuāli, galvenais mērķis personas attīstības veicināšanu un atbalstīšanu.

-Individuālās tikšanās ar jaunieti vai to likumisko pārstāvi/ģimeni/starpinstitucionāla sadarbība, ja ir tāda nepieciešamība. Orientēts uz jaunieša vajadzībām. Individuālais darbs ietver -  atbalstu, motivēšanu, problēmu risināšanu jeb mazināšanu, socializēšanos, psihosociālo atbalstu. Balstoties uz jaunieša vajadzībām un spējām, prasmēm tiek izvirzīti mēneša uzdevumi, kurus realizē tikšanās laikā.

-Grupu nodarbības/radošās darbnīcas. Mācīšanās caur praktiskām aktivitātēm. Mācīšanās būt kopā, pieņemt atšķirīgo, mācīšanās būt, mācīšanās mācīties. Tēmas atkarībā no grupas specifikas un vajadzībām (vardarbība, iecietība, attiecības, atkarības, komunikācija, emociju atpazīšana, pašregulācija).

-Piedzīvojumu izglītības izbrauciens. Brīvā dabā organizēts mācību process, kura pamatā ir tā dalībnieku aktīva un mērķtiecīga iesaiste aizraujošās, izaicinājumiem pilnās āra aktivitātēs. Mācību galvenā doma ir apgūt zināšanas caur paša piedzīvoto. Sekmēt personisko un grupas attīstību, apgūt āra dzīves pamata prasmes un vides izglītību praksē. Grupai attīstoties biežums, izbrauciena smaguma pakāpe un izaicinājums pieaug.

-Interešu izglītības mazas grupas. Attiecību veidošana caur praktiskām aktivitātēm (kopā ar darbinieku). Programmu uzsākot, nevienam no jauniešiem nav hobiju, lai strukturētu veselīgu dzīvesveidu, līdz ar to jaunietim tiek nodrošināti saturīga brīvā laika aktivitātes –klinšu siena, sporta aktivitātes (sporta zāle, baseins, snovbords, riteņbraukšana, basketbols, zirgu jāšana utt.). Šajā aktivitātē tiek veicināts arī “Labo darbu” princips, kā, piemēram, dzīvnieku patversmes apmeklējums, apkārtējās vides sakopšana, kā arī, ja ir vēlme un nepieciešamās prasmes, kļūt par  brīvprātīgo darba veicēju.

 -Vecāku grupa vai speciālistu konsultācijas (I posmā)- atbalsta un izglītojošās grupu nodarbības, caur saliedēšanās un izaicinājuma elementiem. Kā arī, ja nav piemērots grupas formāts, tad var notikt trīspusēja tikšanās (jaunietis, jaunieša vecāks un speciālists). Caur sistēmisko pieeju tiek risinātas esošās grūtības.

-Vienaudžu izglītība –(II posmā) līdzīgs līdzīgam nodod zināšanas un veido attieksmi par jautājumiem, kurus ir grūti apspriest, ja ir valodas, vecuma vai statusa barjera. Vienaudžu izglītība jauniešiem nozīmē, ka jaunieši apmāca citus jauniešus par šajā vecumā aktuālām tēmām. Tā var notikt gan individuāli, gan grupā.

-Ģimenes diena (II posmā) - jaunietis ar vecāku vai kādu no ģimenes locekļiem pavada laiku kopā. Tas var būt pārgājiens, orientēšanās, spēļu vakari, kultūras pasākumi, filmu vakari, laivošana, ziemassvētku egles dekorēšana, kopīga pusdienu gatavošana- atkarībā no jauniešu vajadzībām un aktualitātes, kā arī ģimenes pārstāvju fiziskās vai psiholoģiskās sagatavotības. Galvenais akcents ir likts uz kopā būšanu. Daudzi jaunieši atzīst, ka ar ģimeni nepavada laiku un bieži ilgojas pēc kopā būšanas.

 

Sociālās līdzdalības projekti

Esi mums draugos