Dienas aprūpes centrs pensijas vecuma personām ar demenci “Čipstes”

Saziņai:

Kristīne Meistare, projekta vadītāja

kristine.meistare@samariesi.lv

Par projektu

2025. gada 9. oktobrī biedrība “Latvijas Samariešu apvienība” parakstīja līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par dienas aprūpes centra pensijas vecuma personām ar demenci "Čipstes" uzbūvi Rīgā.

Projektu plānots īstenot secīgi divos posmos: dienas aprūpes centra infrastruktūras izveide 25 personām (23 mēneši) un sociālo pakalpojumu sniegšana mērķa grupas personām (24 mēneši), kā arī projekta ietvaros plānots iegādāties specializēto transportlīdzekli mērķa grupas personu mobilitātes nodrošināšanai.

Projekts tiks īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju" 4.3.5.1. pasākuma "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana" ietvaros.

Projekta ietvaros tiks veiktas šādas darbības:

  • piesaistes būvprojekta izstrāde būvprojektam;

dienas aprūpes centra infrastruktūras izveide 25 personām un teritorijas labiekārtošana;

būvdarbu būvuzraudzība un autoruzraudzība;

materiāltehniskā aprīkojuma iegāde

  • specializētā transportlīdzekla mērķa grupas personu mobilitātes nodrošināšanai iegāde
  • sociālo pakalpojumu sniegšana mērķa grupas personām (24 mēneši)

Projekta numurs: Nr. 4.3.5.1/1/25/A/020

Projekta programma:4.3.5.1. Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana, 1. kārta

Projekta finansētājs: Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums

Projekta budžets: 2 448 124.24 EUR

Projekta budžeta sadalījums: Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 2 080 905.60 EU, Latvijas Samariešu apvienības finansējums 367 218.64 EUR EUR

Iepirkuma dokumenti dienas aprūpes centra būvniecībai

!! Saite uz publicēto iepirkumu Iepirkumu uzraudzības biroja Publikāciju vadības sistēmā: https://eformsb.pvs.iub.gov.lv/show/992fc3e8-2662-4d5e-a706-ec4712026142

Biedrības “Latvijas Samariešu apvienība” ir izsludinājusi iepirkumu “Dienas aprūpes centra “Čipstes” jaunbūves projektēšana, būvdarbi un autoruzraudzība Katoļu ielā 59, Rīgā”, kas ir Eiropas Savienības fonda projekts Nr. 4.3.5.1/1/25/A/020

Līguma priekšmets: Dienas aprūpes centra “Čipstes” jaunbūves projektēšana, būvdarbi un autoruzraudzība Katoļu ielā 59, Rīgā, saskaņā ar Tehnisko specifikāciju, Darbu apjomu sarakstu un līguma projektu.

Pieteikuma iesniegšanas termiņš: 07/10/2026
Piedāvājuma iesniegšanas laiks: 17:00
Piedāvājuma iesniegšanas vieta: samariesi@samariesi.lv

Paredzamais līguma veids: Būvdarbi

Paredzamā līguma izpildes vieta: Rīga, Katoļu iela 59

Paredzamais līguma izpildes termiņš: 30/12/2027

Pasūtītāja kontaktpersona: Dienas aprūpes centra “Čipstes” projekta vadītāja Kristīne Meistare, tālrunis: 26588666, e-pasts: kristine.meistare@samariesi.lv

NOLIKUMS*

1.pielikums TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA dienas centra "Čipstes" būvniecībai*

2.pielikums Dokumentācija dienas centra "Čipstes" būvniecībai LSA*

*Kopā LEJUPIELĀDEI pieejami 25 dokumenti (Nolikums, Tehniskā specifikācija un Nolikuma 28 pielikumi).

Jautājumi un atbildes par iepirkuma dokumentiem

Jautājums Nr.1:

K2 kritērija nosaukumā ir norādīts: “Pieredze sociālās/dienas aprūpes centra projektēšanā un pārbūvē un/vai būvniecībā”, kas paredz, ka pieredze ēkas pārbūvē var tikt ņemta vērā kritērija K2 vērtēšanā. Vienlaikus gan 30 punktu, gan 50 punktu piešķiršanas nosacījumos ir noteikts: “Par pieredzi netiks uzskatīta ēkas pārbūve, atjaunošana vai vienkāršota renovācija.” Minētie nosacījumi šķiet savstarpēji pretrunīgi, jo vienā K2 kritērija daļā pārbūve ir norādīta kā atbilstoša pieredze, savukārt citā tā nepārprotami tiek izslēgta no atbilstošās pieredzes. Papildus vēršam uzmanību, ka arī iepirkuma kvalifikācijas prasībās ir pieļauta pieredze ēku pārbūvē. Lūdzam Pasūtītāju precizēt, vai K2 kritērija ietvaros pieredze II vai III grupas ēkas pārbūvē ir uzskatāma par atbilstošu pieredzi un par šādu pieredzi Pretendentam var tikt piešķirti attiecīgi 30 vai 50 punkti.

Atbilde Nr.1:

Pasūtītājs apstiprina, ka K2 kritērija ietvaros pieredze II vai III grupas ēkas pārbūvē ir uzskatāma par atbilstošu pieredzi un tiek vērtēta saskaņā ar K2 kritērijā noteikto punktu piešķiršanas kārtību. Konstatētās redakcionālās pretrunas novēršanai 2026.gada 18.septembrī ieprikuma nolikumā veikti grozījumi Nr.1.

Jautājums Nr.2:

Lūdzam arī precizēt, uz kura subjekta pieredzi tiek attiecināts K2 kritērijs? Proti, lūdzam skaidrot, vai K2 kritērijā noteiktā pieredze būvprojekta izstrādē, autoruzraudzībā un būvdarbu veikšanā ir jāpierāda:
• pašam Pretendentam kā uzņēmumam;
• Pretendenta piesaistītajiem projektētājiem/projektēšanas uzņēmumam;
• Pretendenta piedāvātajiem atbildīgajiem speciālistiem;
• personu apvienības dalībniekiem vai apakšuzņēmējiem;
• vai arī minēto subjektu pieredzi ir iespējams summēt/kombinēt, lai izpildītu K2 kritērija nosacījumus?
Ņemot vērā, ka K2 kritērijā vienlaikus ir minēta būvprojekta izstrāde, autoruzraudzība un būvdarbu veikšana, lūdzam Pasūtītāju nepārprotami norādīt, kura subjekta pieredze tiks ņemta vērā, piešķirot K2 kritērijā paredzētos 30 vai 50 punktus?

Atbilde Nr.2:

Pasūtītājs skaidro, ka K2 kritērijā noteiktā pieredze nav attiecināma tikai uz pašu Pretendentu kā vienu uzņēmumu. Vērtējot K2 kritēriju, Pasūtītājs ņems vērā Pretendenta piedāvājumā norādīto to personu un komersantu pieredzi, uz kuru spējām Pretendents balstās attiecīgā iepirkuma līguma izpildei, tostarp Pretendenta, personu apvienības dalībnieku un piesaistīto apakšuzņēmēju pieredzi. Attiecībā uz projektēšanas daļu Nolikums tieši paredz, ka iepriekšējo pieredzi projektēšanā un piesaistītos projektēšanas speciālistus Pretendents var apliecināt ar piesaistītā apakšuzņēmēja pieredzi un tā nodarbinātajiem speciālistiem. Savukārt būvdarbu pieredze var tikt apliecināta ar tā subjekta pieredzi, kurš Pretendenta piedāvājuma ietvaros faktiski nodrošinās attiecīgo būvdarbu izpildi.

Līdz ar to K2 kritērija ietvaros ir pieļaujama minēto subjektu pieredzes kombinēšana, ja no piedāvājuma dokumentiem ir nepārprotami konstatējams, ka:

  • attiecīgais subjekts tiks iesaistīts iepirkuma līguma izpildē;
  • Pretendents balstās uz šā subjekta spējām;
  • tiek apliecināta visa K2 kritērijā prasītā pieredze būvprojekta izstrādē, autoruzraudzībā un būvdarbu veikšanā;
  • attiecīgā pieredze atbilst K2 kritērijā noteiktajām prasībām par objekta veidu un sarežģītību.

K2 kritērijā paredzētie 30 vai 50 punkti tiks piešķirti, vērtējot Pretendenta piedāvājumā kopumā apliecināto pieredzi, nevis tikai viena konkrēta uzņēmuma vai viena speciālista individuālo pieredzi.

Jautājums Nr.3:

Saskaņā ar Nolikuma K2 vērtēšanas kritēriju pieredze vienas vai divu tādu II vai III grupas ēkas būvprojekta izstrādē, autoruzraudzībā un būvdarbu veikšanā , kura paredzēta sociālo pakalpojumu, veselības aprūpes, izglītības, izmitināšanas vai citu publisku pakalpojumu sniegšanai un kurā paredzēta regulāra vai ilgstoša liela cilvēku skaita uzturēšanās.
Par atbilstošiem objektiem uzskatāmi, piemēram:
• sociālās aprūpes centrs;
• dienas aprūpes centrs;
• sociālās rehabilitācijas centrs;
• ārstniecības vai veselības aprūpes iestāde;
• skola vai pirmsskolas izglītības iestāde;
• viesnīca vai cita izmitināšanas ēka;
• cita publiska ēka ar līdzvērtīgu funkcionālo un tehnisko sarežģītību.

Lūdzam Pasūtītāju skaidrot prasību attiecībā uz: II vai III grupas ēkas būvprojekta izstrādē, autoruzraudzībā un būvdarbu veikšanā. Vai pretendents būs izpildījis Nolikuma prasību, ja iesniegs informāciju par apakšuzņēmēju, uz kura spējām pretendents balstās, un kurš cita līguma ietvaros ir veicis II vai III grupas ēkas būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību, savukārt pats pretendents cita līguma ietvaros ir veicis II vai III grupas ēkas būvdarbus? Vai šī prasība attiecās tikai uz līgumiem “projektē-būvē”?

Ja Pasūtītājs ar minēto prasību ir domājis, ka pieredzei jābūt iegūtai “projektē-būvē” līguma ietvaros, lūdzam izvērtēt iespēju atzīt arī atsevišķi iegūtu pieredzi projektēšanā un autoruzraudzībā un būvdarbu veikšanā. Šāda pieeja ļautu ņemt vērā plašāku pretendentu pieredzi, jo šāda veida apvienoti līgumi publisku II vai III grupas ēku projektēšanai un būvniecībai praksē nav tik izplatīti, lai būtu pietiekami daudz pretendentu ar šādā veidā iegūtu pieredzi.

Atbilde Nr.3:

Pasūtītājs skaidro, ka minētā prasība nav attiecināma tikai uz “projektē–būvē” līgumiem. Nolikumā būvdarbu veikšanas pieredze un būvprojekta izstrādes pieredze ir noteikta atsevišķi, kā arī ir paredzēts, ka prasības attiecībā uz projektēšanas pieredzi pretendents var apliecināt ar piesaistītā apakšuzņēmēja pieredzi.  Līdz ar to pretendents būs izpildījis attiecīgo prasību, ja būvdarbu veikšanas pieredzi II vai III grupas ēkā apliecina pats pretendents, savukārt būvprojekta izstrādes un autoruzraudzības pieredzi apliecina piesaistītais apakšuzņēmējs, uz kura spējām pretendents balstās, arī gadījumā, ja šī pieredze iegūta atsevišķu līgumu ietvaros.

Jautājums Nr.4:

Vienlaikus lūdzam izvērtēt nolikumā noteikto ierobežojumu, saskaņā ar kuru par atbilstošu pieredzi netiek uzskatīta ēkas pārbūve. Uzskatām, ka šāds ierobežojums nepamatoti sašaurina pretendentu loku, jo būtiska apjoma pārbūves projektos nereti tiek veikts komplekss projektēšanas un būvdarbu process, kas ietver konstrukciju risinājumus, inženiertīklu izbūvi vai pārbūvi, ugunsdrošības risinājumus, vides pieejamības nodrošināšanu, telpu funkcionālo pārplānošanu, energoefektivitātes pasākumus un citus tehniski sarežģītus darbus.

Tādēļ lūdzam paredzēt, ka pieredze pārbūvē arī var tikt atzīta par atbilstošu.

Atbilde Nr.4:

Pasūtītājs apstiprina, ka K2 kritērija ietvaros pieredze II vai III grupas ēkas pārbūvē ir uzskatāma par atbilstošu pieredzi un tiek vērtēta saskaņā ar K2 kritērijā noteikto punktu piešķiršanas kārtību. Konstatētās redakcionālās pretrunas novēršanai 2026.gada 18.septembrī ieprikuma nolikumā veikti grozījumi Nr.1.

Jautājums Nr.5:

2026.gada 18. septembrī sniegtajās atbildēs uz pretendentu jautājumiem Pasūtītājs ir skaidrojis, ka K2 kritērijā noteiktā pieredze nav attiecināma tikai uz pašu Pretendentu kā vienu uzņēmumu un ka K2 kritērija ietvaros ir pieļaujama Pretendenta, personu apvienības dalībnieku un piesaistīto apakšuzņēmēju pieredzes kombinēšana. Tāpat Pasūtītājs ir skaidrojis, ka K2 prasība nav attiecināma tikai uz “projektē–būvē” līgumiem un ka būvdarbu veikšanas pieredzi var apliecināt Pretendents, savukārt būvprojekta izstrādes un autoruzraudzības pieredzi – piesaistītais apakšuzņēmējs, uz kura spējām Pretendents balstās, arī tad, ja attiecīgā pieredze iegūta atsevišķu līgumu ietvaros. Tomēr no sniegtā skaidrojuma joprojām nav viennozīmīgi saprotams, vai K2 kritērijā minētajai būvprojekta izstrādes, autoruzraudzības un būvdarbu veikšanas pieredzei ir jāattiecas uz vienu un to pašu objektu, vai arī minēto pieredzi ir atļauts kombinēt no dažādiem K2 kritērija prasībām atbilstošiem objektiem. Lūdzam Pasūtītāju precizēt K2 kritērija piemērošanu, sniedzot nepārprotamu atbildi uz šādiem piemēriem. 1. piemērs – 30 punktu saņemšanai Vai K2 kritērija prasība ir izpildīta un Pretendents saņem 30 punktus, ja: • Pretendents (būvnieks) ir veicis būvdarbus vienā K2 kritērija prasībām atbilstošā II vai III grupas ēkas objektā (Objekts A); • Pretendenta piesaistītais apakšuzņēmējs (projektētājs) ir izstrādājis būvprojektu un veicis autoruzraudzību citā K2 kritērija prasībām atbilstošā II vai III grupas ēkas objektā (Objekts B)? Proti, vai Objekts A un Objekts B var būt savstarpēji nesaistīti objekti un atsevišķi līgumi, ja katrs no tiem atbilst K2 kritērijā noteiktajām prasībām par ēkas grupu, veidu un sarežģītību? 2. piemērs – 50 punktu saņemšanai Vai K2 kritērija prasība ir izpildīta un Pretendents saņem 50 punktus, ja: • Pretendents (būvnieks) var apliecināt būvdarbu veikšanas pieredzi divos K2 kritērija prasībām atbilstošos objektos; • piesaistītais apakšuzņēmējs (projektētājs) var apliecināt būvprojekta izstrādes un autoruzraudzības pieredzi divos citos K2 kritērija prasībām atbilstošos objektos; un būvnieka un projektētāja norādītie objekti savstarpēji nesakrīt?

Vai tomēr K2 kritērijs ir interpretējams tādējādi, ka 30 punktu saņemšanai jānorāda viens konkrēts objekts, kurā kopumā ir veikta gan būvprojekta izstrāde un autoruzraudzība, gan būvdarbi, savukārt 50 punktu saņemšanai – divi konkrēti šādi objekti, un Pretendentam kopā ar tā piesaistīto apakšuzņēmēju jāspēj apliecināt attiecīgi projektēšanas, autoruzraudzības un būvdarbu pieredze tieši šajos pašos objektos? Lūdzam Pasūtītāju sniegt nepārprotamu skaidrojumu un, ja nepieciešams, attiecīgi precizēt K2 kritērija redakciju, lai visiem pretendentiem būtu viennozīmīgi saprotams, kāda pieredzes kombinācija dod tiesības saņemt K2 kritērijā paredzētos 30 vai 50 punktus.

Atbilde Nr.5:

Pasūtītājs, papildinot un precizējot 2026. gada 18. septembrī sniegto skaidrojumu, norāda, ka K2 kritērija ietvaros Pretendenta, personu apvienības dalībnieku un piesaistīto apakšuzņēmēju pieredzi ir atļauts kombinēt, kā arī nav nepieciešams, lai būvprojekta izstrāde, autoruzraudzība un būvdarbi būtu veikti viena “projektē–būvē” līguma ietvaros.

Vienlaikus K2 kritērijā noteiktajai būvprojekta izstrādes, autoruzraudzības un būvdarbu veikšanas pieredzei ir jāattiecas uz vienu un to pašu kritērija prasībām atbilstošu objektu.

Tas nozīmē, ka atsevišķās K2 kritērijā norādītās darbības var būt veikuši dažādi saimnieciskās darbības veicēji un tās var būt veiktas atsevišķu līgumu ietvaros, tomēr, vērtējot konkrētu objektu, Pretendentam kopā ar personām, uz kuru spējām tas balstās, ir jāspēj apliecināt, ka tieši šajā objektā kopumā ir veikta gan būvprojekta izstrāde, gan autoruzraudzība, gan būvdarbi.

Līdz ar to Pasūtītājs sniedz šādu skaidrojumu par jautājumā norādītajiem piemēriem.

1. piemērs – 30 punktu saņemšanai

Jautājumā aprakstītajā situācijā, kur Pretendents ir veicis tikai būvdarbus Objektā A, savukārt piesaistītais projektētājs ir veicis būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību citā, ar Objektu A nesaistītā Objektā B, K2 kritērija prasība 30 punktu saņemšanai nav izpildīta.

Lai saņemtu 30 punktus, jānorāda vismaz viens konkrēts K2 kritērija prasībām atbilstošs objekts, kurā kopumā ir veikta:

  • būvprojekta izstrāde;
  • autoruzraudzība;
  • būvdarbi.

Nav nepieciešams, lai visas minētās darbības būtu veicis viens un tas pats uzņēmums vai tās būtu veiktas viena līguma ietvaros. Piemēram, Pretendents var būt veicis būvdarbus konkrētajā objektā, savukārt tā piesaistītais apakšuzņēmējs – būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību šajā pašā objektā.

2. piemērs – 50 punktu saņemšanai

Arī jautājumā aprakstītajā situācijā, kur Pretendents var apliecināt būvdarbu pieredzi divos objektos, bet projektētājs – būvprojekta izstrādes un autoruzraudzības pieredzi divos citos objektos un šie objekti savstarpēji nesakrīt, K2 kritērija prasība 50 punktu saņemšanai nav izpildīta.

Lai saņemtu 50 punktus, jānorāda divi konkrēti K2 kritērija prasībām atbilstoši objekti, un attiecībā uz katru no tiem Pretendentam kopā ar personu apvienības dalībniekiem un/vai piesaistītajiem apakšuzņēmējiem jāspēj apliecināt, ka konkrētajā objektā kopumā ir veikta:

  • būvprojekta izstrāde;
  • autoruzraudzība;
  • būvdarbi.

Tādējādi Pasūtītāja iepriekš sniegtais skaidrojums par iespēju kombinēt Pretendenta un piesaistīto personu pieredzi attiecas uz pieredzes veicējiem un līgumiem, nevis uz iespēju vienam K2 kritērija objektam nepieciešamās darbības komplektēt no savstarpēji nesaistītiem objektiem.

K2 kritērija mērķis ir novērtēt Pretendenta un tā piesaistīto personu kopējo pieredzi tādu objektu īstenošanā, kuros ir veikts pilns attiecīgo darbu kopums – būvprojekta izstrāde, autoruzraudzība un būvdarbi. Tādēļ 30 punktu saņemšanai nepieciešams viens šāds objekts, bet 50 punktu saņemšanai – divi šādi objekti.

Jautājums Nr.6:

Nolikuma 8.8. punktā pie prasībām, kuras jāizpilda piegādātājiem, ir noteikts, ka pretendentam jābūt spējīgam nodrošināt kredītiestādes neatsaucamu beznosacījumu garantiju vai apdrošināšanas sabiedrības neatsaucamu beznosacījumu galvojumu kā līguma nodrošinājumu 10 % apmērā no iepirkuma līguma cenas. Savukārt nolikuma IV sadaļā pie iesniedzamajiem dokumentiem nav norādīts, ka saistībā ar minēto prasību būtu jāiesniedz kāds dokuments. Vai saistībā ar nolikuma 8.8. punktā noteikto prasību šajā iepirkuma stadijā pretendentam ir jāiesniedz kāds dokuments, kas apliecina spēju nodrošināt minēto līguma nodrošinājumu? Ja jā, lūdzam precizēt, kāds dokuments ir iesniedzams.

Atbilde Nr.6:

Nolikuma 8.8. punktā noteikta prasība, ka pretendentam jābūt spējīgam nodrošināt kredītiestādes neatsaucamu beznosacījumu garantiju vai apdrošināšanas sabiedrības neatsaucamu beznosacījumu galvojumu 10 % apmērā no iepirkuma līguma cenas. Piedāvājuma iesniegšanas stadijā pretendentam nav jāiesniedz atsevišķs dokuments, kas apliecina spēju nodrošināt minēto līguma nodrošinājumu. Atbilstoši iepirkuma līguma projekta 1.5. punktam līguma nodrošinājums būs jāiesniedz pretendentam, kuram tiks piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, 10 darba dienu laikā no līguma spēkā stāšanās dienas.

Jautājums Nr.7:

Nolikuma 8.5.1., 8.5.6. un 8.5.7. punktā speciālistiem tiek prasīta pieredze iepriekšējo piecu gadu laikā. Savukārt nolikuma 18.5., 18.6. un 18.7. punktā un 9.pielikumā, kas nosaka iesniedzamo informāciju par minētajiem speciālistiem, ir norādīts, ka jāiesniedz informācija par iepriekšējo trīs gadu pieredzi. Lūdzam precizēt, par kādu periodu pretendentam jāiesniedz pieredzi apliecinoša informācija un dokumenti par nolikuma 8.5.1., 8.5.6. un 8.5.7. punktā norādītajiem speciālistiem – par iepriekšējiem trim vai pieciem gadiem?

Atbilde Nr.7:

Pasūtītājs apstiprina, ka dokumentācijā ir radusies tehniska neatbilstība attiecībā uz norādīto speciālistu pieredzes periodu. Nolikuma 8.5.1., 8.5.6. un 8.5.7. punktā kvalifikācijas prasības ir noteiktas attiecībā uz speciālistu pieredzi iepriekšējo piecu gadu laikā – 2021., 2022., 2023., 2024. un 2025. gadā vai vēlāk līdz piedāvājuma iesniegšanas dienai. Tādējādi pretendentam par minētajiem speciālistiem pieredzi apliecinoša informācija ir iesniedzama par iepriekšējo piecu gadu periodu vai vēlāk līdz piedāvājuma iesniegšanas dienai. Norāde Nolikuma 18.5., 18.6. un 18.7. punktā uz iepriekšējo trīs gadu periodu ir tehniska neprecizitāte.

 Attiecīgi: atbildīgajam būvdarbu vadītājam piemērojams Nolikuma 8.5.1. punktā noteiktais piecu gadu periods; būvprojekta vadītājam piemērojams Nolikuma 8.5.6. punktā noteiktais piecu gadu periods; arhitektam piemērojams Nolikuma 8.5.7. punktā noteiktais piecu gadu periods. Arī ēku konstrukciju projektētājam Nolikums paredz piecu gadu pieredzes periodu.

Savukārt 10. pielikumā “Informācija par būvprojekta vadītāja/arhitekta/ēku konstrukciju projektētāja iepriekšējo pieredzi” jau ir korekti norādīts, ka informācija sniedzama par iepriekšējo piecu gadu laikā iegūto pieredzi.

Pasūtītājs attiecīgi precizē Nolikuma punktus un 9. pielikumu, kuros kļūdaini norādīts trīs gadu periods.

Jautājums Nr.8:

Nolikuma 10. pielikumā “Informācija par būvprojekta vadītāja/arhitekta/ēku konstrukciju projektētāja iepriekšējo pieredzi” vienā no kolonnām ir jānorāda, vai ēkas nesošās konstrukcijas ir no koka. Savukārt nolikuma 8. punktā, nosakot minēto speciālistu pieredzes prasības, šāda prasība nav ietverta. Lūdzam precizēt, vai būvprojekta vadītājam, arhitektam un ēku konstrukciju projektētājam ir nepieciešama iepriekšēja pieredze tādu būvprojektu izstrādē, kuros ēkas nesošās konstrukcijas ir no koka?

Atbilde Nr.8:

Nē, būvprojekta vadītājam, arhitektam un ēku konstrukciju projektētājam nav noteikta prasība pēc iepriekšējas pieredzes tādu būvprojektu izstrādē, kuros ēkas nesošās konstrukcijas ir no koka. Nolikuma 8.5.6., 8.5.7. un 8.5.8.1. punktā šāda kvalifikācijas prasība nav izvirzīta. Minētajos punktos prasīta pieredze II vai III grupas ēkas jaunbūves vai pārbūves būvprojekta izstrādē/vadīšanā, taču nav noteikts konkrēts ēkas nesošo konstrukciju materiāls. 10. Pielikumā ietvertā aile “Vai ēkas nesošās konstrukcijas ir no koka? (Jā/Nē)” ir tehniska neprecizitāte un nav saistīta ar Nolikuma kvalifikācijas prasībām. Šajā ailē norādītā informācija netiks izmantota pretendenta vai tā piedāvāto speciālistu kvalifikācijas atbilstības vērtēšanai.

Pasūtītājs attiecīgi precizēs 10. pielikumu, svītrojot minēto aili.

Jautājums Nr.9:

Nolikuma 19.3. punktā noteikts, ka piedāvājumā jāiesniedz izmantojamo pamatmateriālu pārskats par galvenajiem Darbos izmantojamajiem materiāliem, kurā ietverti visi Tehniskajā specifikācijā norādītie materiāli. Ņemot vērā, ka iepirkuma priekšmets ietver būvprojekta izstrādi un būvdarbus un detalizēti tehniskie risinājumi, tostarp konkrēti izmantojamie materiāli un to tehniskie parametri, tiks noteikti projektēšanas gaitā, lūdzam precizēt, kādā detalizācijas pakāpē minētais pamatmateriālu pārskats sagatavojams piedāvājuma iesniegšanas stadijā. Lūdzam arī precizēt, vai pārskatā šajā stadijā pietiek norādīt Tehniskajā specifikācijā jau konkrēti definētos materiālus un materiālu grupas, paredzot, ka konkrēti materiāli un to tehniskie parametri tiks precizēti būvprojekta izstrādes laikā un saskaņoti ar Pasūtītāju.

Atbilde Nr.9:

Pasūtītājs paskaidro, ka Nolikuma 19.3. punktā noteiktais izmantojamo pamatmateriālu pārskats piedāvājuma iesniegšanas stadijā sagatavojams tādā detalizācijas pakāpē, kādu objektīvi iespējams noteikt, ņemot vērā iepirkuma priekšmetu – būvprojekta izstrādi un būvdarbu veikšanu.

Pārskatā jāietver vismaz Tehniskajā specifikācijā un tās 13. pielikumā norādītās galvenās materiālu, izstrādājumu un iekārtu grupas, raksturojot piedāvāto risinājumu tādā detalizācijas pakāpē, lai Pasūtītājs varētu pārliecināties par tā atbilstību noteiktajām minimālajām prasībām un Pretendentam būtu iespējams pamatoti prognozēt attiecīgā risinājuma izmaksas un ietvert tās piedāvājuma cenā.

Piedāvātajam risinājumam jābūt pietiekami konkrētam, lai Pretendents varētu novērtēt paredzamo materiālu, izstrādājumu un iekārtu izmaksu līmeni un sagatavot ekonomiski pamatotu piedāvājuma cenu.

Konkrēti materiāli, izstrādājumi un iekārtas, kā arī to markas, ražotāji un detalizētie tehniskie parametri tiks precizēti būvprojekta izstrādes laikā un saskaņoti ar Pasūtītāju iepirkuma līgumā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Projektēšanas gaitā izvēlētajiem materiāliem, izstrādājumiem un iekārtām jāatbilst Tehniskās specifikācijas prasībām un jānodrošina ne zemāka kvalitāte un tehniskie parametri par iepirkuma dokumentācijā noteiktajiem, neparedzot Pasūtītājam papildu izmaksas tādu risinājumu nodrošināšanai, kuru nepieciešamība izriet no iepirkuma dokumentācijā noteiktajām prasībām.

Jautājums Nr.10:

Iepirkuma Tehniskās specifikācijas sadaļā “3. Būvprojekta risinājumi” ietverta prasība – “Vides pieejamības nodrošināšanai projektēt liftu, kas nodrošina piekļuvi visiem ēkas stāviem un ir piemērots personām ar funkcionāliem un pārvietošanās traucējumiem, tai skaitā personām ratiņkrēslos, kā arī klientu un personāla ikdienas lietošanai”, bet būvdarbu apjomu tāmē, pielikums “944869-15-14- pielikums-Kopsavilkuma-aprekins-tames-forma-pielikums” šāda atsevišķa pozīcija nav ietverta. Lūdzam precizēt, kurā kopsavilkuma pozīcijā ir jāiekļauj lifta izmaksas.

Atbilde Nr.10:

Pasūtītājs paskaidro, ka Tehniskajā specifikācijā noteiktā prasība par lifta projektēšanu un izbūvi ir obligāta iepirkuma priekšmeta sastāvdaļa, un Pretendentam lifta pilnas izbūves izmaksas ir jāparedz piedāvājuma cenā.

Pasūtītājs informē, ka iepirkuma dokumentācija ir precizēta, papildinot kopsavilkuma aprēķina/tāmes formu ar atsevišķu pozīciju lifta izmaksām.

Attiecīgajā pozīcijā Pretendentam būs jāparedz visas izmaksas, kas nepieciešamas Tehniskajā specifikācijā noteiktās prasības izpildei, tostarp lifta projektēšanai, piegādei, izbūvei, montāžai, pieslēgšanai, ieregulēšanai un nodošanai ekspluatācijā.

Pasūtītājs attiecīgi precizēs 14. pielikumu, papildinot ar pozīju 1.12. Lifta izbūve

Jautājums Nr.11:

Precizēts Līguma projekts, paredzot avansa maksājumu (2.pielikums)

Pievienota papildus prasība: Laika grafiks (15.pielikums)