11. jūnijā Latvijas Samariešu apvienībā norisinājās diskusija dažādu paaudžu interešu grupām un profesionāļiem “Kas ir novecošana?”

Kas tad īsti ir novecošana un kā tas izmaina mūsu un citu  dzīvi?  Šis jautājums nodarbina kā mediķu, pētnieku, tā ekonomistu un daudzu citu prātus. Mēs reti aizdomājamies par to, ka novecošana ir bioloģisks process, kas sākas jau agrā bērnībā un ilgst visu mūžu.   Taču tieši tāpēc ir tik būtiski pievērst uzmanību savam dzīvesveidam, savai un līdzcilvēku veselībai. Mēs it kā zinām, kas ir pareizi un kas nepareizi jeb kaitīgi, bet mainīt ieradumus atliekam uz vēlāku laiku.

11. jūnijā par šiem un citiem jautājumiem saistībā ar darbu un saskarsmi ar senioriem diskutējām kopā ar dažādu jomu ekspertiem – geriatriem Dr. Anitu Slokenbergu un Dr. Jāni Bušu, sociālo darbinieci un pedagoģi Solvitu Rudoviču, psiholoģi Annu Kašinu un brīvprātīgo Elizabeti Knopi

Diskusiju moderēja Latvijas Samariešu apvienības brīvprātīgā darba koordinatore Laura Bulmane, sarunā par starppaaudžu komunikāciju iesaistot arī brīvprātīgos – par to cik svarīga ir jauniešu iesaiste darbā ar senioriem, veicinot gan empātiju, gan cieņu un pieņemšanu.

Galvenie diskusijas tēmu loki:

  • Ārsts: Kas ir demence? Izklāsts no ārstniecības skatu punkta. Kas notiek ar cilvēka organismu un prātu novecošanās procesa laikā; kas ir gerontoloģija un geriatrija, un kā tā var palīdzēt veciem cilvēkiem?
  • Psihologs: Kas ir novecošana no psiholoģiskā skatu punkta. Kādas pārmaiņas notiek cilvēka uztverē, uzvedībā  un domāšanā no jaunības līdz vecumdienām; kā veidot veiksmīgāku komunikāciju ar vecāko paaudzi?
  • Sociālais darbinieks: Kas ir novecošana no sociālā darba  skatu punkta. Kā to redz sociālie darbinieki, un kā – tuvinieki.  Kā sadzīvot ar pārmaiņām, kuras atnes novecošana?
  • Brīvprātīgo komanda: Kādas ir iespējas palīdzēt senioriem aktīvi pavadīt brīvo laiku. Kā veicināt brīvprātīgo iesaisti darbā ar senioriem?

Dažas atziņas un secinājumi, kurus vēlamies akcentēt:

  • Cilvēki mūsdienās, šobrīd dzīvo ilgāk, veselīgāk un aktīvāk. Kopējais labklājības līmenis aug, un veselības jautājumiem sākam pievērst lielāku uzmanību;
  • Pēc tā, kā tu dzīvo šobrīd, iespējams prognozēt – vai novecosi laimīgs un sociāli aktīvs. Protams, tā nav panaceja, ģenētikai ir sava, būtiska loma. Tomēr ne velti latviešiem ir teiciens – katrs pats savas laimes kalējs;
  • Lai gan jaunieši labprātāk iesaistās brīvprātīgajā darbā ar dzīvniekiem un bērniem, redzam, ka pamazām pieaug arī interese par darbu ar senioriem;
  • Būtiski ir ne tikai ēšanas un fizisko aktivitāšu paradumi, bet arī iesaiste sociālās un sabiedriskās aktivitātēs. Tas uzlabo, nostiprina emocionālo veselību, kam svarīga loma novecošanās procesu pieņemšanā, vienlaikus saprotot, ka var un vajag turpināt dzīvot sociāli aktīvi atbilstoši iespējām;
  • Tā kā cilvēki dzīvo ilgāk, senioru skaits turpinās pieaugt – sabiedrības novecošanās ir un būs aktuāla tēma mums visiem. Tēma, kuru eksperti vēlas aktualizēt politiskajā un mediju dienaskārtībā.

Esam pateicīgi visiem diskusijas dalībniekiem, kuri veltīja savu laiku un dalījās savās zināšanās, pieredzē un novērojumos par novecošanās aspektiem – par iespējām integrēt sevi un citus mūsdienu sabiedrībā ar augstu senioru īpatsvaru.

Diskusija tika organizēta ES Solidaritātes korpusa projekta “Senioru iekļaušana mūsdienu sabiedrībā” ietvaros

Jaunumi

Sociālās līdzdalības projekti

Esi mums draugos