2026. gadu Apvienoto Nāciju Organizācija ir pasludinājusi par Starptautisko Brīvprātīgo gadu, un arī mēs, Latvijas Samariešu apvienība (LSA), vēlamies aktualizēt brīvprātīgā darba nozīmi, īpaši sociālajā jomā, tāpēc šī gada maija vidū Riga Islande Hotel telpās rīkojām Sociālās jomas brīvprātīgā darba iespēju tirgu, kurā satikt brīvprātīgā darba devējus un iedvesmoties no brīvprātīgo pieredzes stāstiem.

Atklājot pasākumu, samariešu brīvprātīga darba koordinatore Laura Bulmane akcentēja, ka brīvprātīgais darbs ir kļuvis par veidu, kā stiprināt kopienas un savstarpējās attiecības un ka brīvprātīgais darbs nav tikai sauklis, tā ir atbildība pret sevi un pret citiem un pret sabiedrību kopumā. Viņa pateicās ikvienam, kurš jau iesaistās brīvprātīgajā darbā, un īpaši aicināja pievienoties sociālajai jomai, kur cilvēciskais atbalsts, līdzcietība un klātbūtne nepieciešama visvairāk.

Svinīgu uzrunu teica labklājības ministrs Reinis Uzulnieks: “Labklājības ministrija ir atbildīga par brīvprātīgā darba politikas izveidi, atbalstot un rīkojot dažādas aktivitātes nolūkā cildināt brīvprātīgo darbu un celtu tā prestižu. Es esmu pārliecināts, ka ne Dziesmu svētki, ne Eiropas čempionāts basketbolā, ne atbalsts Ukrainai nebūtu iespējams bez brīvprātīgā darba. Tāpēc ir īpaši liels prieks redzēt šeit tik daudz aktīvus cilvēkus, un brīvprātīgajiem nav vecuma ierobežojuma – tas ir no piedzimšanas līdz sirmam vecumam. Galvenais ir gatavība ziedot laiku un palīdzēt citiem. Sociālā joma varbūt daudziem nav primārā izvēle brīvprātīgajam darbam, bet mēs zinām, ka brīvprātīgā darba devums sociālajā jomā ir nenovērtējams, un es kā labklājības ministrs uzskatu, ka sociālā joma ir būtiska labklājības sekmēšanai.”

Savukārt LSA vadītājs Andris Bērziņš, uzrunājot klātesošos, teica, ka brīvprātīgais darbs vieno cilvēkus, kas ir vienādi dulli vēlmē mainīt pasauli, visdažādākajās vecuma grupās. Viņš aicināja atvēzēties darīt brīvprātīgo darbu, izvēloties vienu vai vairākus izaicinājumus, jo pats svarīgākais ir nepalikt malā: “Ir svarīgi, ka mēs ar savu galvu, savām rokām un savu attieksmi esam gatavi darīt šo pasauli gaišāku!”

Pasākuma pirmajā daļā bija brīvprātīgā darba darītāju iedvesmas stāsti, savukārt pēc tam brīvprātīgā darba devēju panelis un diskusija par brīvprātīgā darba iespējām, pēc kuras pats “tirgus” – sarunas pie organizāciju stendiem.

Šeit neliels ieskats pieredzes stāstos – 3 iedvesmas stāsti:

Brīvprātīgā no Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas

“Mans pirmais solis brīvprātīgajā darbā bija lietotnes “Be my eyes” ielādēšana telefonā, kas savieno mani ar jebkuru cilvēku pasaulē, kurš manā gadījumā runā latviski vai angliski, kuram ir redzes traucējumi un nepieciešama palīdzība. Visbiežāk palīdzība jāsniedz objektu identificēšanā, lai orientētos uz ielas, pilsētā, atrastu ceļu atpakaļ uz mājām. Tas ir izaicinoši, jo es viņu nedzirdu, un viņš nedzird mani ielas trokšņu dēļ, un man ir manuāli jāmeklē, kur viņš tieši ir un kā viņam palīdzēt. Šī pieredze mani aizveda līdz dalībai invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” rīkotajā Erasmus+ projektā “Easy to do”, kur apmācībās mēs saņēmām informāciju, kā kļūt par labākiem brīvprātīgajiem, uzticības personām jauniešiem ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem, un tas ir, manuprāt, viens no brīvprātīgā darba ieguvumiem, ko es šodien uzsvērtu – iespēja izglītoties, iespēja izprast gan sevi, gan pasauli sev apkārt.”

Brīvprātīgā Evita, paliatīvās aprūpes mobilā komanda “Samarieši-Med4U”

“Brīvprātība, manuprāt, ir tāds pavasarīgs spēks, tā ir sirds talka – tad, kad cilvēks ierauga otra vajadzību un atsaucas. Savulaik 25 gadu garumā es kā mūziķis darbojos Zvannieku mājās, rīkojot koncertus, un darot šo darbu es satiku savus 4 bērnus. Tikai tāpēc, ka atsaucos sirds aicinājumam, un tālāk viņi mani audzināja. Brīvprātība nav, ka mēs tikai dodam. Brīvprātība kļūst par mūsu skolotāju, jo satiekoties ar katru cilvēku, viņš kļūst par mūsu skolotāju. Tā mēs augam, plešamies plašumā, un tur mēs topam par lieliem cilvēkiem. Šobrīd es vadu brīvprātīgo darbu paliatīvās aprūpes mobilajā komandā, un tas ir daudzu cilvēku darbs, un stāsts ir par mieru, klātbūtni, cilvēcību un cieņu, jo mēs satiekam cilvēku vissāpīgākajā viņa brīdī, ne tikai viņa, bet arī viņa ģimenes. Mēs ienākam ģimenē, kad tur notiek drāma. Un tas, ko varam izdarīt, ir teikt: “Ja tu ļausi, es būšu tev blakus.” Ne tikai mūsu jomā, bet kopumā pasaulē ir ļoti daudz vientulības, steigas, dzīves steigas, un jebkurš cilvēks, ka ir gatavs būt klātesošs, pajautāt – kā tev klājas? Vai vispār ieskatīties acīs un noturēt acu skatu, nebaidoties, ko kāds nodomās, ir liela vērtība. Brīvprātība ir labākais un cilvēcīgākais veids, kā būt blakus un cieņpilni izrādīt klātbūtni.”

Brīvprātīgā Rita, dienas centrs “Kastanis”

“Es strādāju sociālo darbu jau 30 gadus. Pirmie, kas mani pamudināja kļūt par brīvprātīgo cietumā, bija mani bērni. Bērni dziedāja baznīcā, bērnu korī, un mums piedāvāja aiziet uz sieviešu cietumu. Tad es redzēju tās sievietes, kādas acis viņām bija. Es neesmu redzējusi tik skaistas acis, nevienā citā koncertā. Tas bija tik tīri. Tad ilgus gadus mani bērni pavadīja Ziemassvētkus un Lieldienas sieviešu cietumā. Es sāku iet uz sieviešu cietumu – spēlēt spēles, runāties, būt līdzgaitnieks. Un sapratu, ka es no tā iegūstu vairāk nekā viņi. “Kā Tev nav bail?” man daudzi prasīja. No kā baidīties? Viņi ir godīgāki nekā mēs. Goda vārds. To, ka kādam nepaveicās, ka viņš ir nokļuvis cietumā, jo daudzi citi izlocījās, nozīmē, ka viņi ir godīgāki. Viņi ir tādi paši cilvēki. Iedodam viņam roku. Mēs varbūt esam auguši mīlošā ģimenē, bet tur cilvēki nav to piedzīvojuši. Ziniet, daudzi atgriežas cietumā, jo tur ir droša vide. Es neaicinu visus tagad iet uz cietumu, bet es aicinu kļūt par brīvprātīgo un atbalstīt tos, kam ir nepieciešams atbalsts. Jauniešus, kuri paslīdējuši. Kādu, kas pazaudējis mājas. Lai tas cilvēks nemeklē mājas cietumā. Lai tas cilvēks meklē mājas šeit pie mums.”

No sirds pateicamies visām organizācijām par dalību un brīvprātīgā darba iespējām sociālajā jomā – labdarības projekta “Sapņu pavadonis” komandai, “Samarieši-Med4U” Paliatīvās aprūpes mobilā komanda, radošā apvienība jauniešiem “TREPES”, invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”, “Papardes zieds", Palīdzēsim.lv, “Bērnu slimnīcas fonds”, Nodibinājums "Likteņdārza fonds", biedrība "Tavi draugi", biedrība "Lighthouse Transitional Care", Rīgas Sociālā dienesta dienas centrs “Kastanis”, Valsts Probācijas dienests, International School of Latvia un biedrībai “Latvijas Samariešu apvienība”.

Paldies moderatorei Naulai Danenbergai.

Pasākumu varējām īstenot, pateicoties Labklājības ministrijas atbalstam – paldies!