Tikai 8% iedzīvotāju ir pilnībā pārliecināti, ka nelaimes gadījumā varētu cietušajam sniegt pirmo palīdzību, savukārt 35% atzīst, ka to nespētu nodrošināt, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA jaunākās aptaujas dati*. Dažādu negadījumu skaitam turpinot pieaugt, eksperti norāda, ka pirmās palīdzības sniegšanas prasmes nepieciešams atjaunot ik gadu. 

Lai gan aptuveni puse respondentu aptaujā norāda, ka viņiem ir pirmās palīdzības pamatzināšanas, pārliecība par spēju rīkoties kritiskā situācijā ir zema. Ņemot vērā BALTA datos novērojamo nelaimes gadījumu skaita pieaugumu, eksperti uzsver: ar teorētiskām zināšanām vien nepietiek – praktiskās iemaņas nepieciešams regulāri atsvaidzināt.

Aptauja atklāj, ka situācijā, kad kādam steidzami nepieciešama pirmā palīdzība, tikai 8% Latvijas iedzīvotāju ir pilnībā pārliecināti, ka spētu to sniegt. Vēl 51% uzskata, ka viņiem ir pamata zināšanas, taču sarežģītākā situācijā viņi varētu apjukt. Savukārt aptuveni trešdaļa jeb 35% respondentu šaubās par savām spējām palīdzēt, tostarp 7% aptaujāto ir pārliecināti, ka pirmo palīdzību nespētu sniegt. Vēl 6% aptaujāto norādīja, ka viņiem ir grūti pateikt, vai šādā situācijā spētu palīdzēt cietušajam.  

“Cilvēkiem nereti šķiet, ka pirmā palīdzība ir nepieciešama tikai nopietnos ceļu satiksmes negadījumos vai citās ārkārtējās situācijās, kas viņus pašus nekad neskars. Taču nelaime var notikt jebkurā brīdī – mājās, darbavietā vai uz ielas,” norāda Latvijas Samariešu apvienības pirmās palīdzības apmācību darba vadītāja Liene Sveķe. 

Eksperte uzsver, ka īpaši svarīgas pirmās palīdzības prasmes ir situācijās, kad profesionāla medicīniskā palīdzība nevar ierasties uzreiz. Kamēr mediķi ir ceļā, katra minūte vai pat sekunde var būt izšķiroša cilvēka dzīvībai. Šādos brīžos tieši līdzcilvēku zināšanas un spēja pareizi un nekavējoties spēja rīkoties var būt izšķirošas, lai saglabātu cietušā dzīvību līdz mediķu ierašanās brīdim.

Vispārliecinātākie par savām spējām sniegt pirmo palīdzību ir jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem – 65% šīs grupas respondentu atzīst, ka noteikti vai visdrīzāk spētu palīdzēt cietušajam. Savukārt nopietna negadījuma situācijā 85% aptaujāto vispirms zvanītu uz ārkārtas palīdzības tālruni 112 un sekotu dispečera norādēm.

Nelaimes gadījumu skaits pieaug

Pirmās palīdzības prasmes ir svarīgi apgūt ne tikai tādēļ, lai palīdzētu svešiniekiem, bet arī lai pasargātu savus tuviniekus un sevi, skaidro Liene Sveķe. Jo vairāk cilvēku prot pareizi rīkoties ārkārtas situācijā, jo lielāka iespēja, ka nepieciešamajā brīdī cietušajam līdzās būs kāds, kurš spēs palīdzēt.

Ik gadu nelaimes gadījumu atlīdzībās tiek izmaksāti vismaz 2 miljoni eiro, liecina BALTA dati. Tendence arī rāda, ka nelaimes gadījumu skaits pēdējo trīs gadu laikā turpina pieaugt. 2024. gada pirmajos deviņos mēnešos reģistrēti gandrīz 7900 nelaimes gadījumu, pērn šajā periodā – vairāk nekā 8700, bet šogad to skaits jau pārsniedz 10 000.

Lai saglabātu pārliecību par savām spējām, pirmās palīdzības praktiskās iemaņas būtu vēlams atsvaidzināt vismaz reizi gadā, kaut vai piedaloties saīsinātās pirmās palīdzības  nodarbībās ar praktiskiem treniņiem, atgādina eksperte. “Lai cik kvalitatīvas būtu sākotnējās apmācības, laika gaitā iegūtās zināšanas un prasmes aizmirstas. Pirmā palīdzība ir kā ābece vai reizrēķins – tās ir pamatdarbības, kuras nepieciešams ne tikai zināt teorētiski, bet arī regulāri praktizēt. Tikai tā iespējams iegūt pārliecību, ka kritiskā situācijā zināsim, kā pareizi rīkoties.” 

*Apdrošināšanas sabiedrības BALTA aptauja veikta 2026. gada septembrī sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.