Nemanot ir pienācis projekta "Kustību dvēsele" noslēgums – tikpat nemanot kā rudens elpa.

Uzsākot katru jaunu ceļu, pārgājienu vai ceļojumu, mēs prātā iztēlojamies, kāds tas būs, ko sastapsim un kādas sajūtas no tā sagaidīsim. Taču, sastopoties ar realitāti, visi iepriekš izdomātie priekšstati un pieņēmumi, kā kāršu namiņš sabrūk, lai ļautu rasties kaut kam pavisam negaidītam un jaunam.

ATTĪSTĪBA – ir mūsu projekta noslēdzošais posms. Tas ir stāsts par spēju pieņemt pārmaiņas un būt atvērtiem nezināmajam, neparedzamajai nenoteiktībai, kas liek atlaist ilūziju par mūsu spēju visu izplānot un kontrolēt. Tieši vēlmi visu kontrolēt, spilgti raksturo Nobela prēmijas laureāta Džona Šteinbeka (John Steinbeck) vārdi:

“A journey is like marriage. The certain way to be wrong is to think you control it.” (Steinbeck, 1962). “Ceļojums ir kā laulība. Drošākais veids, kā kļūdīties, ir domāt, ka tu to kontrolē.”

Šis atgādinājums kļūst par ceļazīmi mūsu pieredzē – ļauties procesam nevis tāpēc, ka tas vienmēr ir viegls vai paredzams, bet tāpēc, ka tieši brīdī, kad atmetam kontroli, sāk atklāties patiesā attīstība. Tā ir gatavība ļaut kustībai mūs vadīt un saprast, ka vērtība neslēpjas gala mērķī, bet tajā, ko atklājam pa ceļam – par sevi, par citiem un par to, kas mūs patiesi kustina. To precīzi ietver deju un kustību terapeites Irmgardes Barteniefes (Irmgard Bartenieff) atziņa: “Movement is not about getting somewhere, but about discovering what is there.” (Bartenieff, 1980). “Kustība nav par nokļūšanu kaut kur, bet par atklāšanu, kas tur ir.”

Kad sastopam pretestību, nogurumu vai nevēlēšanos, viss kļūst trauslāks un reizē patiesāks. Šajos brīžos mēs mācāmies būt klātesoši – atbalstīt un iedrošināt, pamanīt sajūtas un dot tām vārdus. Un tieši tad sāk rasties kas dziļāks par pašu piedzīvojumu vai kustību – skaidrāks un atklātāks kontakts ar sevi, ar otru un ar kopīgo procesu. Tas, kas sākumā šķiet grūtības vai nepārejama aiza, izrādās pamats jaunai attīstībai: iespējai redzēt vairāk, sajust dziļāk un būt tuvāk viens otram (emocionāli).

Projekts “Kustību dvēsele” ir bijis ceļojums cauri robežu apzināšanai un brīvības meklējumiem. Tas atklājis kustības un mākslas spēku cilvēkos, kuru ikdiena bieži vien šķiet ierobežota. Šis ir stāsts par satikšanos – ar sevi, ar otru, ar kustību un ar mākslu. Un lai arī šis posms noslēdzas, tāpat kā dzīve, tas neapstājas, sasniedzot vienu punktu. Tas turpinās mūsu attiecībās, kopā būšanā, sarunās, atmiņās un pieredzēs, kas ved mūs tālāk. Jo dvēseles kustība nekad nepārtrūkst – tā vienkārši maina formu, paliekot dzīva katrā jaunā solī, ko speram kopā vai vienatnē.

Projekta dalībnieki – pieaugušie un bērni ar funkcionāliem un intelektuāliem attīstības traucējumiem – caur deju, kustību terapiju un mākslu ir ieguvuši iespēju sastapties ar sevi un citiem jaunā, līdz šim neierastā veidā.

Finansiālais atbalsts saņemts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās programmas “Vidzemes kultūras programma 2025” ietvaros, kas tiek realizēta Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.

Projekta realizēšanas vieta: Atbalsta centrs "Solis" , vadītāja Ina Mikelsone. Šajā sevis izzināšanas ceļā dalībniekiem palīdz deju un kustību terapeite Diāna Semerova un mākslinieks Zalans Ilgvars.