"Neviens nav ārpus savas dzīves stāsta," tā reiz teica Vesterna gars filmā “Rango”(2011). Šie vārdi uzrunā īpaši spēcīgi tad, kad skatāmies uz cilvēkiem, kuru dzīves stāsti nereti paliek nepamanīti. Šos stāstus ieraudzīt un izstāstīt apņēmušies biedrības “Latvijas Samariešu apvienība” atbalsta centra “Solis” apmeklētāji, īstenojot projektu “Kustību dvēsele”.

Ar projekta “Kustību dvēsele” starpniecību top stāsts, kurā kustība kļūst par balsi, bet māksla – par tiltu uz iekšējo pasauli. Tā ir mūsu kopīgā valoda, kur deju un kustību terapija savienojas ar vizuālo mākslu, ļaujot cilvēkam būt redzamam savā pilnībā, pamanīt sevi un veidot jēgpilnu mijiedarbību ar citiem. 

Pašā jūnija pilnbriedā norisinājās projekta “Kustību dvēsele” pirmais cikls: Robežas – ceļš pie sevis un satikšanās ar otru. Robežas nav šķēršļi, bet gan orientieri, kas palīdz sajust, kur sākamies mēs paši, un kur sākas pasaule ap mums. Robežas ļauj iepazīt sevi un veidot jēgpilnas saiknes ar citiem. Mēs dzīvojam pasaulē, kurā viss norit noteiktās attiecībās – telpā, laikā, ķermenī un apziņā. Lai pasaule varētu saprast tevi, vispirms jāiemācās saprast sevi. Un ceļš pie sevis vienmēr sākas ar robežām. Noteikt un saprast šīs robežas, saprast pašam sevi – tam  lielisks palīgs var būt deju un kustību terapija. Deju un kustību terapijā ir svarīgi radīt vidi, kurā cilvēks jūtas droši – gan emocionāli, gan fiziski. Tā ir telpa, kurā kustība notiek ar cieņu – pret sevi, citiem un apkārtējo pasauli. (Payne, 2006)

Kad ķermenis tiek pieņemts un telpa kļūst droša, cilvēks sāk atvērties – viņš var būt klātesošs, izpaust sevi un saskatīt sevi otrā. Robežas vairs nav šķērslis, bet kļūst par savienojumu. Tieši šajā brīdī deju un kustību terapija sastop vizuālo mākslu – kustība tiek dokumentēta, interpretēta un pārtulkota attēlā, veidojot redzamu liecību par neredzamo. 

Projekta dalībnieki – pieaugušie un bērni ar funkcionāliem un intelektuāliem attīstības traucējumiem – caur kustību pēta un pārveido robežu izjūtu, mācoties sajust, kur sākas viņu “es” un kā droši veidot kontaktu ar otru. Kustība šeit kļūst par valodu – par iespēju izteikt to, ko vārdi nespēj notvert, un veidot tiltu starp iekšējo pasauli un ārējo realitāti. Šajā sevis izzināšanas ceļā dalībniekiem palīdz deju un kustību terapeite Diāna Semerova un mākslinieks Ilgvars Zalāns.

Projekta “Kustību dvēsele” turpinājumā norisināsies vēl 2 pasākumu cikli, kuros paturēsim prātā, ka robežas rada drošības sajūtu, kas ļauj ieraudzīt iekšējo brīvību un rada attīstību.

Finansiālais atbalsts saņemts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās programmas “Vidzemes kultūras programma 2025” ietvaros, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.