Kas ir cilvēka pamatvajadzības – pārtika un pajumte?  Vai plašāks nepieciešamību kopums, kam pievienojas arī drošības sajūta, veselības aprūpe un izglītība? Ir dažādas teorijas un viedokļi, tomēr diskusiju kopsaucējs visbiežāk ir viens – ja cilvēka dzīves pamatos rodas plaisas, tad brūk arī pārējie balsti. Pēkšņa slimība, zaudēts darbs, izlikšana no mājokļa, nepietiekošas zināšanas pārkvalifikācijai – viens vai vairāki iztrūkstoši puzles gabaliņi palielina risku indivīda nonākšanai uz smagas un ārkārtējas nabadzības sliekšņa. Ļoti bieži, šāda ķēdes reakcija noved arī pie bezpajumtniecības.

Daļā sabiedrības ir iesakņojies stereotips, ka būt par bezpajumtnieku ir paša cilvēka izvēle un dzīvesveids, stimulējot arvien lielāku sociālu atsvešinātību. Tomēr būtiski uzsvērt, ka bezpajumtniecība ir gan individuālu (atkarības, psihiskas saslimšanas), gan strukturālu (mājokļu krīze, bezdarbs) iemeslu sekas. Tas ir process, nevis statisks stāvoklis. Statistika par bezpajumtniecību Latvijā ir nepilnīga, tomēr Tiesībsarga pētījums norāda uz augstu mājokļu izmaksu slogu, kā būtiskāko faktoru, kas ietekmē piespiedu izvēli izdzīvot bez patstāvīgas dzīvesvietas. Eiropas Savienībā bezpajumtniecība ietver ne tikai atrašanos uz ielas, bet arī īslaicīgu mitināšanos patversmēs, dzīvošanu nedrošos vai nepiemērotos apstākļos. Arī Latvijā lielāka daļa bezpajumtnieku rod patvērumu naktspatversmēs un “skvotošanu” (nelikumīgu uzturēšanos) dārza mājiņu rajonos. CSP dati ir skaudri – vien 2023. gadā visā Latvijā naktspatversmes pakalpojumus saņēmuši 6151 klienti. CSP īpaši uzsver, ka dati ir nepilnīgi, jo izaicinājums ir “neredzamie cilvēki”, kas neatrodas neviena dienesta redzeslokā.

Atgūt mājas, atgūt dzīvi

Biedrība „Latvijas Samariešu apvienība” sniedz pakalpojumu “Mājoklis vispirms” – Rīgas valstspilsētā mītošiem klientiem: individuālu sociālo rehabilitāciju ar garantētu mājokli. To pamatoti var dēvēt par revolucionāru pieeju bezpajumtniecības mazināšanai.  Tālajā 1992. gadā, Ņujorkā, Dr. Sems Cemberis (Sam Tsemberis) dibināja organizāciju Pathways to Housing, ieviešot pirmo “Mājoklis vispirms” (Housing First) pakalpojumu. Viņa izveidotā pieeja ir guvusi atzinību un izplatījusies visā pasaulē. Lai gan pastāv dažādas "Mājoklis vispirms" programmu variācijas atkarībā no vietējām sistēmām, Cembera Pathways modelis tiek atzīts par ļoti efektīvu, un metodoloģijas tika izstrādātas, lai novērtētu atbilstību šim sākotnējam modelim. Viņa darbs ir radījis globālu kustību bezpajumtniecības jautājuma risināšanā.

Arī mēs, samarieši, ticam, ka stabila dzīvesvieta ir pamats pārmaiņām. Nodrošinot mājokli, sociālā darbinieka un mentora atbalstu, cilvēki var atgūt pašcieņu, apgūt jaunas prasmes un integrēties sabiedrībā, darba tirgū – būt devēji, ne tikai saņēmēji.

Pakalpojuma ietvaros palīdzam risināt nodarbinātības, veselības aprūpes un sociālās atstumtības problēmas, soli pa solim palīdzot klientam veidot patstāvīgu dzīvi nākotnē. Mūsu mērķis ir ne tikai nodrošināt jumtu virs galvas, bet arī iedrošināt un atbalstīt katru klientu ceļā uz pilnvērtīgu dzīvi. Sadarbojoties ar pašvaldību, mēs sniedzam reālu iespēju atgriezties sabiedrībā.

Sadarbība un neatlaidība nes augļus un gandarījumu

Mēs regulāri vērtējam pakalpojuma „Mājoklis vispirms” efektivitāti, iesaistot klientus, darbiniekus un veicot pašnovērtējumu. Klientu apmierinātības aptaujas notiek vismaz reizi gadā, lai gūtu tiešu atgriezenisko saiti un nodrošinātu, ka pakalpojums atbilst klientu vajadzībām. Analizējam speciālistu atskaites, veicam darba gaitas izvērtējumu un sekojam līdzi klientu motivācijai un prasmju attīstībai. Mūsu mērķis ir sniegt ne tikai mājokli, bet arī atbalstu, kas sniedz iespēju klientam patstāvīgi iekļauties sabiedrībā. Kvalitātes novērtēšana ir nepārtraukts process klientu izaugsmē un pakalpojuma attīstībā.

Ar lielu gandarījumu varam teikt, 2024. gada klientu novērtējuma aptauja liecina par augstu apmierinātību ar „Mājoklis vispirms” pakalpojumu. No 23 respondentiem, 22 klienti (95.65%) norādīja, ka sadarbība ar speciālistiem radīja pozitīvas izmaiņas dzīvē. Vairums klientu teicami vai labi vērtē sadarbību gan ar sociālo darbinieku, gan ar mentoru. Lielākais ieguvums, klientu vārdiem sakot,  ir “stabila dzīvesvieta” un “drošības sajūta”.

Klienti atzīmē uzlabojumus personiskajās attiecībās (43,48%), ar ārpakalpojuma piesaisti un sociālā darbinieka atbalstu saņēma palīdzību juridisko jautājumu kārtošanā (21,74%), iemācījās jaunas prasmes (26,09%), saņēma psihologa konsultācijas (34,78%), iemācījās labāk plānot savu budžetu un laiku (34,78%), kā arī norādīja, ka dalība pakalpojumā palīdzējusi uzlabot, kādu no dzīves kvalitātēm (91,30%). Vairums ir apmierināti ar sniegto atbalstu un vēlas, lai pakalpojums turpinātos.

“Mēs visi kaut reizi esam novērtējuši kādu viesnīcu vai apartamentu, piešķirot no vienas līdz piecām zvaigznēm, kā arī izvēlējušies vietu pēc šī vērtējuma. Pārkonvertējot mūsu klientu vērtējumu, tās būtu 4,8 zvaigznes – tas ir gandrīz augstākais iespējamais vērtējums, kas sniedz milzu gandarījumu par klientu apņēmību uzlabot dzīves kvalitāti. Tas ir vairāk kā mājoklis, viennozīmīgi,” saka samariešu pakalpojuma “Mājoklis vispirms” vadītāja un sociālā darbiniece Hedviga Upīte.

Publikācija sagatavota

Latvijas Universitātes, Ekonomikas un Sociālo zinātņu fakultātes,

Sociālā darba studentes

Rasa Vītolas prakses ietvaros

Prakses vadītājs – LSA “Mājoklis vispirms”

vadītāja-sociālā darbiniece Hedviga Upīte